Ḵẖurūj 14

isrāīl samundar meṅ se guzartā hai

1tab rabb ne mūsā se kahā, 2“isrāīliyoṅ ko kah denā ki vah pīchhe muṛ kar mijdāl aur samundar ke bīch yānī fī-haḵẖīrot ke nazdīk ruk jāeṅ. vah bāl-safon ke muqābil sāhil par apne ḵẖaime lagāeṅ. 3yah dekh kar firaaun samjhegā ki isrāīlī rāstā bhūl kar āvārā phir rahe haiṅ aur ki registān ne chāroṅ taraf unheṅ gher rakhā hai. 4phir maiṅ firaaun ko dubārā aṛ jāne dūṅgā, aur vah isrāīliyoṅ kā pīchhā karegā. lekin maiṅ firaaun aur us kī pūrī fauj par apnā jalāl zāhir karūṅgā. misrī jān leṅge ki maiṅ hī rabb hūṅ.” isrāīliyoṅ ne aisā hī kiyā.

5jab misr ke bādshāh ko ittilā dī gaī ki isrāīlī hijrat kar gae haiṅ to us ne aur us ke darbāriyoṅ ne apnā ḵẖayāl badal kar kahā, “ham ne kyā kiyā hai? ham ne unheṅ jāne diyā hai, aur ab ham un kī ḵẖidmat se maharūm ho gae haiṅ.” 6chunāṅche bādshāh ne apnā jaṅgī rath tayyār karvāyā aur apnī fauj ko le kar niklā. 7vah 600 behtarīn qism ke rath aur misr ke bāqī tamām rathoṅ ko sāth le gayā. tamām rathoṅ par afsarān muqarrar the. 8rabb ne misr ke bādshāh firaaun ko dubārā aṛ jāne diyā thā, is liye jab isrāīlī baṛe iḵẖtiyār ke sāth nikal rahe the to vah un kā tāqqub karne lagā. 9isrāīliyoṅ kā pīchhā karte karte firaaun ke tamām ghoṛe, rath, savār aur faujī un ke qarīb pahuṅche. isrāīlī bahar-e-qulzum ke sāhil par bāl-safon ke muqābil fī-haḵẖīrot ke nazdīk ḵẖaime lagā chuke the.

10jab isrāīliyoṅ ne firaaun aur us kī fauj ko apnī taraf baṛhte dekhā to vah saḵẖt ghabrā gae aur madad ke liye rabb ke sāmne chīḵẖne-chillāne lage. 11unhoṅ ne mūsā se kahā, “kyā misr meṅ qabroṅ kī kamī thī ki āp hameṅ registān meṅ le āe haiṅ? hameṅ misr se nikāl kar āp ne hamāre sāth kyā kiyā hai? 12kyā ham ne misr meṅ āp se daraḵẖwāst nahīṅ kī thī ki meharbānī karke hameṅ chhoṛ deṅ, hameṅ misriyoṅ kī ḵẖidmat karne deṅ? yahāṅ ā kar registān meṅ mar jāne kī nisbat behatar hotā ki ham misriyoṅ ke ġulām rahate.”

13lekin mūsā ne javāb diyā, “mat ghabrāo. ārām se khaṛe raho aur dekho ki rabb tumheṅ āj kis tarah bachāegā. āj ke bād tum in misriyoṅ ko phir kabhī nahīṅ dekhoge. 14rabb tumhāre liye laṛegā. tumheṅ bas, chup rahanā hai.”

15phir rabb ne mūsā se kahā, “tū mere sāmne kyūṅ chīḵẖ rahā hai? isrāīliyoṅ ko āge baṛhne kā hukm de. 16apnī lāṭhī ko pakaṛ kar use samundar ke ūpar uṭhā to vah do hissoṅ meṅ baṭ jāegā. isrāīlī ḵẖushk zamīn par samundar meṅ se guzareṅge. 17maiṅ misriyoṅ ko aṛe rahane dūṅgā tāki vah isrāīliyoṅ kā pīchhā kareṅ. phir maiṅ firaaun, us kī sārī fauj, us ke rathoṅ aur us ke savāroṅ par apnā jalāl zāhir karūṅgā. 18jab maiṅ firaaun, us ke rathoṅ aur us ke savāroṅ par apnā jalāl zāhir karūṅgā to misrī jān leṅge ki maiṅ hī rabb hūṅ.”

19allāh kā farishtā isrāīlī lashkar ke āge āge chal rahā thā. ab vah vahāṅ se haṭ kar un ke pīchhe khaṛā ho gayā. bādal kā satūn bhī logoṅ ke āge se haṭ kar un ke pīchhe jā khaṛā huā. 20is tarah bādal misriyoṅ aur isrāīliyoṅ ke lashkaroṅ ke darmiyān ā gayā. pūrī rāt misriyoṅ kī taraf aṅdherā hī aṅdherā thā jabki isrāīliyoṅ kī taraf raushnī thī. is liye misrī pūrī rāt ke daurān isrāīliyoṅ ke qarīb na ā sake.

21mūsā ne apnā hāth samundar ke ūpar uṭhāyā to rabb ne mashriq se tez āṅdhī chalāī. āṅdhī tamām rāt chaltī rahī. us ne samundar ko pīchhe haṭā kar us kī tah ḵẖushk kar dī. samundar do hissoṅ meṅ baṭ gayā 22to isrāīlī samundar meṅ se ḵẖushk zamīn par chalte hue guzar gae. un ke dāīṅ aur bāīṅ taraf pānī dīvār kī tarah khaṛā rahā.

23jab misriyoṅ ko patā chalā to firaaun ke tamām ghoṛe, rath aur ghuṛsavār bhī un ke pīchhe pīchhe samundar meṅ chale gae. 24subah-savere hī rabb ne bādal aur āg ke satūn se misr kī fauj par nigāh kī aur us meṅ abtarī paidā kar dī. 25un ke rathoṅ ke pahie nikal gae to un par qābū pānā mushkil ho gayā. misriyoṅ ne kahā, “āo, ham isrāīliyoṅ se bhāg jāeṅ, kyūṅki rabb un ke sāth hai. vahī misr kā muqāblā kar rahā hai.”

26tab rabb ne mūsā se kahā, “apnā hāth samundar ke ūpar uṭhā. phir pānī vāpas ā kar misriyoṅ, un ke rathoṅ aur ghuṛasavāroṅ ko ḍubo degā.” 27mūsā ne apnā hāth samundar ke ūpar uṭhāyā to din nikalte vaqt pānī māmūl ke mutābiq bahane lagā, aur jis taraf misrī bhāg rahe the vahāṅ pānī hī pānī thā. yūṅ rabb ne unheṅ samundar meṅ bahā kar ġarq kar diyā. 28pānī vāpas ā gayā. us ne rathoṅ aur ghuṛasavāroṅ ko ḍhāṅk liyā. firaaun kī pūrī fauj jo isrāīliyoṅ kā tāqqub kar rahī thī ḍūb kar tabāh ho gaī. un meṅ se ek bhī na bachā. 29lekin isrāīlī ḵẖushk zamīn par samundar meṅ se guzre. un ke dāīṅ aur bāīṅ taraf pānī dīvār kī tarah khaṛā rahā.

30us din rabb ne isrāīliyoṅ ko misriyoṅ se bachāyā. misriyoṅ kī lāsheṅ unheṅ sāhil par nazar āīṅ. 31jab isrāīliyoṅ ne rabb kī yah azīm qudrat dekhī jo us ne misriyoṅ par zāhir kī thī to rabb kā ḵẖauf un par chhā gayā. vah us par aur us ke ḵẖādim mūsā par etimād karne lage.