Mattī 28

īsā jī uṭhtā hai

1itwār ko subah-savere hī mariyam magdalīnī aur dūsrī mariyam qabr ko dekhne ke liye niklīṅ. sūraj tulū ho rahā thā. 2achānak ek shadīd zalzlā āyā, kyūṅki rabb kā ek farishtā āsmān se utar āyā aur qabr ke pās jā kar us par paṛe patthar ko ek taraf luṛhkā diyā. phir vah us par baiṭh gayā. 3us kī shakl-o-sūrat bijlī kī tarah chamak rahī thī aur us kā libās barf kī mānind safed thā. 4paharedār itne ḍar gae ki vah larazte larazte murdā se ho gae.

5farishte ne ḵẖavātīn se kahā, “mat ḍaro. mujhe mālūm hai ki tum īsā ko ḍhūṅḍ rahī ho jo maslūb huā thā. 6vah yahāṅ nahīṅ hai. vah jī uṭhā hai, jis tarah us ne farmāyā thā. āo, us jagah ko ḵẖud dekh lo jahāṅ vah paṛā thā. 7aur ab jaldī se jā kar us ke shāgirdoṅ ko batā do ki vah jī uṭhā hai aur tumhāre āge āge galīl pahuṅch jāegā. vahīṅ tum use dekhoge. ab maiṅ ne tum ko is se āgāh kiyā hai.”

8ḵẖavātīn jaldī se qabr se chalī gaīṅ. vah sahamī huī lekin baṛī ḵẖush thīṅ aur dauṛī dauṛī us ke shāgirdoṅ ko yah ḵẖabar sunāne gaīṅ.

9achānak īsā un se milā. us ne kahā, “salām.” vah us ke pās āīṅ, us ke pāoṅ pakṛe aur use sijdā kiyā. 10īsā ne un se kahā, “mat ḍaro. jāo, mere bhāiyoṅ ko batā do ki vah galīl ko chale jāeṅ. vahāṅ vah mujhe dekheṅge.”

paharedāroṅ kī riporṭ

11ḵẖavātīn abhī rāste meṅ thīṅ ki paharedāroṅ meṅ se kuchh shahar meṅ gae aur rāhanumā imāmoṅ ko sab kuchh batā diyā. 12rāhanumā imāmoṅ ne qaum ke buzurgoṅ ke sāth ek mīṭiṅg mun’aqid kī aur paharedāroṅ ko rishvat kī baṛī raqam dene kā faislā kiyā. 13unhoṅ ne unheṅ batāyā, “tum ko kahanā hai, ‘jab ham rāt ke vaqt so rahe the to us ke shāgird āe aur use churā le gae.’ 14agar yah ḵẖabar gavarnar tak pahuṅche to ham use samjhā leṅge. tum ko fikr karne kī zarūrat nahīṅ.”

15chunāṅche paharedāroṅ ne rishvat le kar vah kuchh kiyā jo unheṅ sikhāyā gayā thā. un kī yah kahānī yahūdiyoṅ ke darmiyān bahut phailāī gaī aur āj tak un meṅ rāij hai.

īsā apne shāgirdoṅ par zāhir hotā hai

16phir gyārah shāgird galīl ke us pahāṛ ke pās pahuṅche jahāṅ īsā ne unheṅ jāne ko kahā thā. 17vahāṅ use dekh kar unhoṅ ne use sijdā kiyā. lekin kuchh shak meṅ paṛ gae. 18phir īsā ne un ke pās ā kar kahā, “āsmān aur zamīn kā kul iḵẖtiyār mujhe de diyā gayā hai. 19is liye jāo, tamām qaumoṅ ko shāgird banā kar unheṅ bāp, farzand aur rūh-ul-quds ke nām se baptismā do. 20aur unheṅ yah sikhāo ki vah un tamām ahkām ke mutābiq zindagī guzāreṅ jo maiṅ ne tumheṅ die haiṅ. aur dekho, maiṅ duniyā ke iḵẖtitām tak hameshā tumhāre sāth hūṅ.”