Ḵẖurūj 18
yitro se mulāqāt
1mūsā kā susar yitro ab tak midiyān meṅ imām thā. jab us ne sab kuchh sunā jo allāh ne mūsā aur apnī qaum ke liye kiyā hai, ki vah unheṅ misr se nikāl lāyā hai 2to vah mūsā ke pās āyā. vah us kī bīvī saffūrā ko apne sāth lāyā, kyūṅki mūsā ne use apne beṭoṅ samet maike bhej diyā thā. 3yitro mūsā ke donoṅ beṭoṅ ko bhī sāth lāyā. pahale beṭe kā nām jairsom yānī ‘ajnabī mulk meṅ pardesī’ thā, kyūṅki jab vah paidā huā to mūsā ne kahā thā, “maiṅ ajnabī mulk meṅ pardesī hūṅ.” 4dūsre beṭe kā nām ilīazar yānī ‘merā ḵẖudā madadgār hai’ thā, kyūṅki jab vah paidā huā to mūsā ne kahā thā, “mere bāp ke ḵẖudā ne merī madad karke mujhe firaaun kī talvār se bachāyā hai.”
5yitro mūsā kī bīvī aur beṭe sāth le kar us vaqt mūsā ke pās pahuṅchā jab us ne registān meṅ allāh ke pahāṛ yānī sīnā ke qarīb ḵẖaimā lagāyā huā thā. 6us ne mūsā ko paiġām bhejā thā, “maiṅ, āp kā susar yitro āp kī bīvī aur do beṭoṅ ko sāth le kar āp ke pās ā rahā hūṅ.”
7mūsā apne susar ke istiqbāl ke liye bāhar niklā, us ke sāmne jhukā aur use bosā diyā. donoṅ ne ek dūsre kā hāl pūchhā, phir ḵẖaime meṅ chale gae. 8mūsā ne yitro ko tafsīl se batāyā ki rabb ne isrāīliyoṅ kī ḵẖātir firaaun aur misriyoṅ ke sāth kyā kuchh kiyā hai. us ne rāste meṅ pesh āī tamām mushkilāt kā zikr bhī kiyā ki rabb ne hameṅ kis tarah un se bachāyā hai.
9yitro un sāre acchhe kāmoṅ ke bāre meṅ sun kar ḵẖush huā jo rabb ne isrāīliyoṅ ke liye kie the jab us ne unheṅ misriyoṅ ke hāth se bachāyā thā. 10us ne kahā, “rabb kī tamjīd ho jis ne āp ko misriyoṅ aur firaaun ke qabze se najāt dilāī hai. usī ne qaum ko ġulāmī se chhuṛāyā hai! 11ab maiṅ ne jān liyā hai ki rabb tamām mābūdoṅ se azīm hai, kyūṅki us ne yah sab kuchh un logoṅ ke sāth kiyā jinhoṅ ne apne ġarūr meṅ isrāīliyoṅ ke sāth burā sulūk kiyā thā.” 12phir yitro ne allāh ko bhasm hone vālī qurbānī aur dīgar kaī qurbāniyāṅ pesh kīṅ. tab hārūn aur tamām buzurg mūsā ke susar yitro ke sāth allāh ke huzūr khānā khāne baiṭhe.
70 buzurgoṅ ko muqarrar kiyā jātā hai
13agle din mūsā logoṅ kā insāf karne ke liye baiṭh gayā. un kī tādād itnī ziyādā thī ki vah subah se le kar shām tak mūsā ke sāmne khaṛe rahe. 14jab yitro ne yah sab kuchh dekhā to us ne pūchhā, “yah kyā hai jo āp logoṅ ke sāth kar rahe haiṅ? sārā din vah āp ko ghere rahate aur āp un kī adālat karte rahate haiṅ. āp yah sab kuchh akele hī kyūṅ kar rahe haiṅ?”
15mūsā ne javāb diyā, “log mere pās ā kar allāh kī marzī mālūm karte haiṅ. 16jab kabhī koī tanāzo yā jhagṛā hotā hai to donoṅ pārṭiyāṅ mere pās ātī haiṅ. maiṅ faislā karke unheṅ allāh ke ahkām aur hidāyāt batātā hūṅ.”
17mūsā ke susar ne us se kahā, “āp kā tarīqā acchhā nahīṅ hai. 18kām itnā vasī hai ki āp use akele nahīṅ saṁbhāl sakte. is se āp aur vah log jo āp ke pās āte haiṅ burī tarah thak jāte haiṅ. 19merī bāt suneṅ! maiṅ āp ko ek mashvrā detā hūṅ. allāh us meṅ āp kī madad kare. lāzim hai ki āp allāh ke sāmne qaum ke numāindā raheṅ aur un ke muāmalāt us ke sāmne pesh kareṅ. 20yah bhī zarūrī hai ki āp unheṅ allāh ke ahkām aur hidāyāt sikhāeṅ, ki vah kis tarah zindagī guzāreṅ aur kyā kyā kareṅ. 21lekin sāth sāth qaum meṅ se qābil-e-etimād ādmī chuneṅ. vah aise log hoṅ jo allāh kā ḵẖauf mānte hoṅ, rāstdil hoṅ aur rishvat se nafrat karte hoṅ. unheṅ hazār hazār, sau sau, pachās pachās aur das das ādmiyoṅ par muqarrar kareṅ. 22un ādmiyoṅ kī zimmādārī yah hogī ki vah har vaqt logoṅ kā insāf kareṅ. agar koī bahut hī pechīdā muāmalā ho to vah faisle ke liye āp ke pās āeṅ, lekin dīgar muāmloṅ kā faislā vah ḵẖud kareṅ. yūṅ vah kām meṅ āp kā hāth baṭāeṅge aur āp kā bojh halkā ho jāegā.
23agar merā yah mashvrā allāh kī marzī ke mutābiq ho aur āp aisā kareṅ to āp apnī zimmādārī nibhā sakeṅge aur yah tamām log insāf ke milne par salāmatī ke sāth apne apne ghar jā sakeṅge.”
24mūsā ne apne susar kā mashvrā mān liyā aur aisā hī kiyā. 25us ne isrāīliyoṅ meṅ se qābil-e-etimād ādmī chune aur unheṅ hazār hazār, sau sau, pachās pachās aur das das ādmiyoṅ par muqarrar kiyā. 26yah mard qāzī ban kar mustaqil taur par logoṅ kā insāf karne lage. āsān masloṅ kā faislā vah ḵẖud karte aur mushkil muāmloṅ ko mūsā ke pās le āte the.
27kuchh arse bād mūsā ne apne susar ko ruḵẖsat kiyā to yitro apne vatan vāpas chalā gayā.