Paidāish 26
ishāq aur ribqā jirār meṅ
1us mulk meṅ dubārā kāl paṛā, jis tarah ibrāhīm ke dinoṅ meṅ bhī paṛ gayā thā. ishāq jirār shahar gayā jis par filistiyoṅ ke bādshāh abīmlik kī hukūmat thī. 2rabb ne ishāq par zāhir ho kar kahā, “misr na jā balki us mulk meṅ bas jo maiṅ tujhe dikhātā hūṅ. 3us mulk meṅ ajnabī rah to maiṅ tere sāth hūṅgā aur tujhe barkat dūṅgā. kyūṅki maiṅ tujhe aur terī aulād ko yah tamām ilāqā dūṅgā aur vah vādā pūrā karūṅgā jo maiṅ ne qasam khā kar tere bāp ibrāhīm se kiyā thā. 4maiṅ tujhe itnī aulād dūṅgā jitne āsmān par sitāre haiṅ. aur maiṅ yah tamām mulk unheṅ de dūṅgā. terī aulād se duniyā kī tamām qaumeṅ barkat pāeṅgī. 5maiṅ tujhe is liye barkat dūṅgā ki ibrāhīm mere tābe rahā aur merī hidāyāt aur ahkām par chaltā rahā.” 6chunāṅche ishāq jirār meṅ ābād ho gayā.
7jab vahāṅ ke mardoṅ ne ribqā ke bāre meṅ pūchhā to ishāq ne kahā, “yah merī bahan hai.” vah unheṅ yah batāne se ḍartā thā ki yah merī bīvī hai, kyūṅki us ne sochā, “ribqā nihāyat ḵẖūbsūrat hai. agar unheṅ mālūm ho jāe ki ribqā merī bīvī hai to vah use hāsil karne kī ḵẖātir mujhe qatl kar deṅge.”
8kāfī vaqt guzar gayā. ek din filistiyoṅ ke bādshāh ne apnī khiṛkī meṅ se jhāṅk kar dekhā ki ishāq apnī bīvī ko piyār kar rahā hai. 9us ne ishāq ko bulā kar kahā, “vah to āp kī bīvī hai! āp ne kyūṅ kahā ki merī bahan hai?” ishāq ne javāb diyā, “maiṅ ne sochā ki agar maiṅ batāūṅ ki yah merī bīvī hai to log mujhe qatl kar deṅge.”
10abīmlik ne kahā, “āp ne hamāre sāth kaisā sulūk kar dikhāyā! kitnī āsānī se mere ādmiyoṅ meṅ se koī āp kī bīvī se hambistar ho jātā. is tarah ham āp ke sabab se ek baṛe jurm ke qusūrvār ṭhaharte.” 11phir abīmlik ne tamām logoṅ ko hukm diyā, “jo bhī is mard yā us kī bīvī ko chheṛe use sazā-e-maut dī jāegī.”
ishāq kā filistiyoṅ ke sāth jhagṛā
12ishāq ne us ilāqe meṅ kāshtkārī kī, aur usī sāl use sau gunā phal milā. yūṅ rabb ne use barkat dī, 13aur vah amīr ho gayā. us kī daulat baṛhtī gaī, aur vah nihāyat daulatmand ho gayā. 14us ke pās itnī bheṛ-bakriyāṅ, gāy-bail aur ġulām the ki filistī us se hasad karne lage. 15ab aisā huā ki unhoṅ ne un tamām kuoṅ ko miṭṭī se bhar kar band kar diyā jo us ke bāp ke naukroṅ ne khode the.
16āḵẖirkār abīmlik ne ishāq se kahā, “kahīṅ aur jā kar raheṅ, kyūṅki āp ham se ziyādā zorāvar ho gae haiṅ.”
17chunāṅche ishāq ne vahāṅ se jā kar jirār kī vādī meṅ apne ḍere lagāe. 18vahāṅ filistiyoṅ ne ibrāhīm kī maut ke bād tamām kuoṅ ko miṭṭī se bhar diyā thā. ishāq ne un ko dubārā khudvāyā. us ne un ke vahī nām rakhe jo us ke bāp ne rakhe the.
19ishāq ke naukroṅ ko vādī meṅ khodte khodte tāzā pānī mil gayā. 20lekin jirār ke charvāhe ā kar ishāq ke charvāhoṅ se jhagaṛne lage. unhoṅ ne kahā, “yah hamārā kuāṅ hai!” is liye us ne us kueṅ kā nām usak yānī jhagṛā rakhā. 21ishāq ke naukroṅ ne ek aur kuāṅ khod liyā. lekin us par bhī jhagṛā huā, is liye us ne us kā nām sitnā yānī muḵẖālafat rakhā. 22vahāṅ se jā kar us ne ek tīsrā kuāṅ khudvāyā. is dafā koī jhagṛā na huā, is liye us ne us kā nām rahobot yānī ‘khulī jagah’ rakhā. kyūṅki us ne kahā, “rabb ne hameṅ khulī jagah dī hai, aur ab ham mulk meṅ phaleṅ phūleṅge.”
23vahāṅ se vah bair-sabā chalā gayā. 24usī rāt rabb us par zāhir huā aur kahā, “maiṅ tere bāp ibrāhīm kā ḵẖudā hūṅ. mat ḍar, kyūṅki maiṅ tere sāth hūṅ. maiṅ tujhe barkat dūṅgā aur tujhe apne ḵẖādim ibrāhīm kī ḵẖātir bahut aulād dūṅgā.”
25vahāṅ ishāq ne qurbāngāh banāī aur rabb kā nām le kar ibādat kī. vahāṅ us ne apne ḵẖaime lagāe aur us ke naukroṅ ne kuāṅ khod liyā.
abīmlik ke sāth ahd
26ek din abīmlik, us kā sāthī aḵẖūzat aur us kā sipahasālār fīkul jirār se us ke pās āe. 27ishāq ne pūchhā, “āp kyūṅ mere pās āe haiṅ? āp to mujh se nafrat rakhte haiṅ. kyā āp ne mujhe apne darmiyān se ḵẖārij nahīṅ kiyā thā?” 28unhoṅ ne javāb diyā, “ham ne jān liyā hai ki rabb āp ke sāth hai. is liye ham ne kahā ki hamārā āp ke sāth ahd honā chāhie. āie ham qasam khā kar ek dūsre se ahd bāṅdheṅ 29ki āp hameṅ nuqsān nahīṅ pahuṅchāeṅge, kyūṅki ham ne bhī āp ko nahīṅ chheṛā balki āp se sirf acchhā sulūk kiyā aur āp ko salāmatī ke sāth ruḵẖsat kiyā hai. aur ab zāhir hai ki rabb ne āp ko barkat dī hai.”
30ishāq ne un kī ziyāfat kī, aur unhoṅ ne khāyā aur piyā. 31phir subah-savere uṭh kar unhoṅ ne ek dūsre ke sāmne qasam khāī. is ke bād ishāq ne unheṅ ruḵẖsat kiyā aur vah salāmatī se ravānā hue.
32usī din ishāq ke naukar āe aur use us kueṅ ke bāre meṅ ittilā dī jo unhoṅ ne khodā thā. unhoṅ ne kahā, “hameṅ pānī mil gayā hai.” 33us ne kueṅ kā nām sabā yānī ‘qasam’ rakhā. āj tak sāth vāle shahar kā nām bair-sabā hai.
esau kī ajnabī bīviyāṅ
34jab esau 40 sāl kā thā to us ne do hittī aurtoṅ se shādī kī, bairī kī beṭī yahūdit se aur ailon kī beṭī bāsmat se. 35yah aurteṅ ishāq aur ribqā ke liye baṛe dukh kā bāis banīṅ.