Paidāish 28
1ishāq ne yāqūb ko bulā kar use barkat dī aur kahā, “lāzim hai ki tū kisī kan’ānī aurat se shādī na kare. 2ab sīdhe masoputāmiyā meṅ apne nānā batūel ke ghar jā aur vahāṅ apne māmūṅ lāban kī laṛkiyoṅ meṅ se kisī ek se shādī kar. 3allāh qādir-e-mutlaq tujhe barkat de kar phalne phūlne de aur tujhe itnī aulād de ki tū bahut sārī qaumoṅ kā bāp bane. 4vah tujhe aur terī aulād ko ibrāhīm kī barkat de jise us ne yah mulk diyā jis meṅ tū mehamān ke taur par rahatā hai. yah mulk tumhāre qabze meṅ āe.” 5yūṅ ishāq ne yāqūb ko masoputāmiyā meṅ lāban ke ghar bhejā. lāban arāmī mard batūel kā beṭā aur ribqā kā bhāī thā.
esau ek aur shādī kartā hai
6esau ko patā chalā ki ishāq ne yāqūb ko barkat de kar masoputāmiyā bhej diyā hai tāki vahāṅ shādī kare. use yah bhī mālūm huā ki ishāq ne use kan’ānī aurat se shādī karne se manā kiyā hai 7aur ki yāqūb apne māṅ-bāp kī sun kar masoputāmiyā chalā gayā hai. 8esau samajh gayā ki kan’ānī aurteṅ mere bāp ko manzūr nahīṅ haiṅ. 9is liye vah ibrāhīm ke beṭe ismāīl ke pās gayā aur us kī beṭī mahalat se shādī kī. vah nabāyot kī bahan thī. yūṅ us kī bīviyoṅ meṅ izāfā huā.
bait-el meṅ yāqūb kā ḵẖwāb
10yāqūb bair-sabā se hārān kī taraf ravānā huā. 11jab sūraj ġurūb huā to vah rāt guzārne ke liye ruk gayā aur vahāṅ ke pattharoṅ meṅ se ek ko le kar use apne sirahāne rakhā aur so gayā.
12jab vah so rahā thā to ḵẖwāb meṅ ek sīṛhī dekhī jo zamīn se āsmān tak pahuṅchtī thī. farishte us par chaṛhte aur utarte nazar āte the. 13rabb us ke ūpar khaṛā thā. us ne kahā, “maiṅ rabb ibrāhīm aur ishāq kā ḵẖudā hūṅ. maiṅ tujhe aur terī aulād ko yah zamīn dūṅgā jis par tū leṭā hai. 14terī aulād zamīn par ḵẖāk kī tarah beshumār hogī, aur tū chāroṅ taraf phail jāegā. duniyā kī tamām qaumeṅ tere aur terī aulād ke vasīle se barkat pāeṅgī. 15maiṅ tere sāth hūṅgā, tujhe mahfūz rakhūṅgā aur āḵẖirkār tujhe is mulk meṅ vāpas lāūṅgā. mumkin hī nahīṅ ki maiṅ tere sāth apnā vādā pūrā karne se pahale tujhe chhoṛ dūṅ.”
16tab yāqūb jāg uṭhā. us ne kahā, “yaqīnan rabb yahāṅ hāzir hai, aur mujhe mālūm nahīṅ thā.” 17vah ḍar gayā aur kahā, “yah kitnā ḵẖaufnāk maqām hai. yah to allāh hī kā ghar aur āsmān kā darvāzā hai.”
18yāqūb subah-savere uṭhā. us ne vah patthar liyā jo us ne apne sirahāne rakhā thā aur use satūn kī tarah khaṛā kiyā. phir us ne us par zaitūn kā tel uṅḍel diyā. 19us ne maqām kā nām bait-el yānī ‘allāh kā ghar’ rakhā (pahale sāth vāle shahar kā nām lūz thā). 20us ne qasam khā kar kahā, “agar rabb mere sāth ho, safar par merī hifāzat kare, mujhe khānā aur kapṛā muhayyā kare 21aur maiṅ salāmatī se apne bāp ke ghar vāpas pahuṅchūṅ to phir vah merā ḵẖudā hogā. 22jahāṅ yah patthar satūn ke taur par khaṛā hai vahāṅ allāh kā ghar hogā, aur jo bhī tū mujhe degā us kā dasvāṅ hissā tujhe diyā karūṅgā.”