Paidāish 45
yūsuf apne āp ko zāhir kartā hai
1yah sun kar yūsuf apne āp par qābū na rakh sakā. us ne ūṅchī āvāz se hukm diyā ki tamām mulāzim kamre se nikal jāeṅ. koī aur shaḵẖs kamre meṅ nahīṅ thā jab yūsuf ne apne bhāiyoṅ ko batāyā ki vah kaun hai. 2vah itne zor se ro paṛā ki misriyoṅ ne us kī āvāz sunī aur firaaun ke gharāne ko patā chal gayā. 3yūsuf ne apne bhāiyoṅ se kahā, “maiṅ yūsuf hūṅ. kyā merā bāp ab tak zindā hai?”
lekin us ke bhāī yah sun kar itne ghabrā gae ki vah javāb na de sake.
4phir yūsuf ne kahā, “mere qarīb āo.” vah qarīb āe to us ne kahā, “maiṅ tumhārā bhāī yūsuf hūṅ jise tum ne bech kar misr bhijvāyā. 5ab merī bāt suno. na ghabrāo aur na apne āp ko ilzām do ki ham ne yūsuf ko bech diyā. asal meṅ allāh ne ḵẖud mujhe tumhāre āge yahāṅ bhej diyā tāki ham sab bache raheṅ. 6yah kāl kā dūsrā sāl hai. pāṅch aur sāl ke daurān na hal chalegā, na fasal kaṭegī. 7allāh ne mujhe tumhāre āge bhejā tāki duniyā meṅ tumhārā ek bachā khachā hissā mahfūz rahe aur tumhārī jān ek baṛī maḵẖlsī kī mārifat chhūṭ jāe 8chunāṅche tum ne mujhe yahāṅ nahīṅ bhejā balki allāh ne. us ne mujhe firaaun kā bāp, us ke pūre gharāne kā mālik aur misr kā hākim banā diyā hai. 9ab jaldī se mere bāp ke pās vāpas jā kar un se kaho, ‘āp kā beṭā yūsuf āp ko ittilā detā hai ki allāh ne mujhe misr kā mālik banā diyā hai. mere pās ā jāeṅ, der na kareṅ. 10āp jushan ke ilāqe meṅ rah sakte haiṅ. vahāṅ āp mere qarīb hoṅge, āp, āp kī āl-o-aulād, gāy-bail, bheṛ-bakriyāṅ aur jo kuchh bhī āp kā hai. 11vahāṅ maiṅ āp kī zarūriyāt pūrī karūṅgā, kyūṅki kāl ko abhī pāṅch sāl aur lageṅge. varnā āp, āp ke ghar vāle aur jo bhī āp ke haiṅ badahāl ho jāeṅge.’ 12tum ḵẖud aur merā bhāī binyamīn dekh sakte ho ki maiṅ yūsuf hī hūṅ jo tumhāre sāth bāt kar rahā hūṅ. 13mere bāp ko misr meṅ mere asar-o-rasūḵẖ ke bāre meṅ ittilā do. unheṅ sab kuchh batāo jo tum ne dekhā hai. phir jald hī mere bāp ko yahāṅ le āo.”
14yah kah kar vah apne bhāī binyamīn ko gale lagā kar ro paṛā. binyamīn bhī us ke gale lag kar rone lagā. 15phir yūsuf ne rote hue apne har ek bhāī ko bosā diyā. is ke bād us ke bhāī us ke sāth bāteṅ karne lage.
16jab yah ḵẖabar bādshāh ke mahal tak pahuṅchī ki yūsuf ke bhāī āe haiṅ to firaaun aur us ke tamām afsarān ḵẖush hue. 17us ne yūsuf se kahā, “apne bhāiyoṅ ko batā ki apne jānvaroṅ par ġallā lād kar mulk-e-kan’ān vāpas chale jāo. 18vahāṅ apne bāp aur ḵẖāndānoṅ ko le kar mere pās ā jāo. maiṅ tum ko misr kī sab se acchhī zamīn de dūṅgā, aur tum is mulk kī behtarīn paidāvār khā sakoge. 19unheṅ yah hidāyat bhī de ki apne bāl-bacchoṅ ke liye misr se gāṛiyāṅ le jāo aur apne bāp ko bhī biṭhā kar yahāṅ le āo. 20apne māl kī ziyādā fikr na karo, kyūṅki tumheṅ mulk-e-misr kā behtarīn māl milegā.”
21yūsuf ke bhāiyoṅ ne aisā hī kiyā. yūsuf ne unheṅ bādshāh ke hukm ke mutābiq gāṛiyāṅ aur safar ke liye ḵẖurāk dī. 22us ne har ek bhāī ko kapṛoṅ kā ek joṛā bhī diyā. lekin binyamīn ko us ne chāṅdī ke 300 sikke aur pāṅch joṛe die. 23us ne apne bāp ko das gadhe bhijvā die jo misr ke behtarīn māl se lade hue the aur das gadhiyāṅ jo anāj, roṭī aur bāp ke safar ke liye khāne se ladī huī thīṅ. 24yūṅ us ne apne bhāiyoṅ ko ruḵẖsat karke kahā, “rāste meṅ jhagṛā na karnā.”
25vah misr se ravānā ho kar mulk-e-kan’ān meṅ apne bāp ke pās pahuṅche. 26unhoṅ ne us se kahā, “yūsuf zindā hai! vah pūre misr kā hākim hai.” lekin yāqūb hakkā-bakkā rah gayā, kyūṅki use yaqīn na āyā. 27tāham unhoṅ ne use sab kuchh batāyā jo yūsuf ne un se kahā thā, aur us ne ḵẖud vah gāṛiyāṅ dekhīṅ jo yūsuf ne use misr le jāne ke liye bhijvā dī thīṅ. phir yāqūb kī jān meṅ jān ā gaī, 28aur us ne kahā, “merā beṭā yūsuf zindā hai! yahī kāfī hai. marne se pahale maiṅ jā kar us se milūṅgā.”