Yashāyāh 65
rabb kā ġazab qaum par nāzil hogā
1“jo mere bāre meṅ darayāft nahīṅ karte the unheṅ maiṅ ne mujhe ḍhūṅḍne kā mauqā diyā. jo mujhe talāsh nahīṅ karte the unheṅ maiṅ ne mujhe pāne kā mauqā diyā. maiṅ bolā, ‘maiṅ hāzir hūṅ, maiṅ hāzir hūṅ!’ hālāṅki jis qaum se maiṅ muḵẖātib huā vah merā nām nahīṅ pukārtī thī.
2din bhar maiṅ ne apne hāth phailāe rakhe tāki ek sarkash qaum kā istiqbāl karūṅ, hālāṅki yah log ġalat rāh par chalte aur apne kajrau ḵẖayālāt ke pīchhe paṛe rahate haiṅ. 3yah mutvātir aur mere rū-ba-rū hī mujhe nārāz karte haiṅ. kyūṅki yah bāġoṅ meṅ qurbāniyāṅ chaṛhā kar īṅṭoṅ kī qurbānagāhoṅ par baḵẖūr jalāte haiṅ. 4yah qabristān meṅ baiṭh kar ḵẖufiyā ġāroṅ meṅ rāt guzārte haiṅ. yah sūar kā gosht khāte haiṅ, un kī degoṅ meṅ qābil-e-ghin shorbā hotā hai. 5sāth sāth yah ek dūsre se kahate haiṅ, ‘mujh se dūr raho, qarīb mat ānā! kyūṅki maiṅ terī nisbat kahīṅ ziyādā muqaddas hūṅ.’
is qism ke log merī nāk meṅ dhueṅ kī mānind haiṅ, ek āg jo din bhar jaltī rahatī hai. 6dekho, yah bāt mere sāmne hī qalamband huī hai ki maiṅ ḵẖāmosh nahīṅ rahūṅgā balki pūrā pūrā ajr dūṅgā. maiṅ un kī jholī un ke ajr se bhar dūṅgā.” 7rabb farmātā hai, “unheṅ na sirf un ke apne gunāhoṅ kī sazā milegī balki bāpdādā ke gunāhoṅ kī bhī. chūṅki unhoṅ ne pahāṛoṅ par baḵẖūr kī qurbāniyāṅ chaṛhā kar merī tahqīr kī is liye maiṅ un kī jholī un kī harkatoṅ ke muāvaze se bhar dūṅgā.”
maut na chuno balki hayāt!
8rabb farmātā hai, “jab tak aṅgūr meṅ thoṛā sā ras bāqī ho log kahate haiṅ, ‘use zāe mat karnā, kyūṅki ab tak us meṅ kuchh na kuchh hai jo barkat kā bāis hai.’ maiṅ isrāīl ke sāth bhī aisā hī karūṅgā. kyūṅki apne ḵẖādimoṅ kī ḵẖātir maiṅ sab ko nest nahīṅ karūṅgā. 9maiṅ yāqūb aur yahūdāh ko aisī aulād baḵẖsh dūṅgā jo mere pahāṛoṅ ko mīrās meṅ pāegī. tab pahāṛ mere baragazīdoṅ kī milkiyat hoṅge, aur mere ḵẖādim un par baseṅge. 10vādī-e-shārūn meṅ bheṛ-bakriyāṅ chareṅgī, vādī-e-akūr meṅ gāy-bail ārām kareṅge. yah sab kuchh merī us qaum ko dastayāb hogā jo merī tālib rahegī.
11lekin tum jo rabb ko tark karke mere muqaddas pahāṛ ko bhūl gae ho, ḵẖabardār! go is vaqt tum ḵẖushqisamtī ke devtā jad ke liye mez bichhāte aur taqdīr ke devtā manāt ke liye mai kā bartan bhar dete ho, 12lekin tumhārī taqdīr aur hai. maiṅ ne tumhāre liye talvār kī taqdīr muqarrar kī hai. tum sab ko qasāī ke sāmne jhuknā paṛegā, kyūṅki jab maiṅ ne tumheṅ bulāyā to tum ne javāb na diyā. jab maiṅ tum se hamkalām huā to tum ne na sunā balki vah kuchh kiyā jo mujhe burā lagā. tum ne vah kuchh iḵẖtiyār kiyā jo mujhe nāpsand hai.”
13is liye rabb qādir-e-mutlaq farmātā hai, “mere ḵẖādim khānā khāeṅge, lekin tum bhūke rahoge. mere ḵẖādim pānī pieṅge, lekin tum piyāse rahoge. mere ḵẖādim masrūr hoṅge, lekin tum sharmasār hoge. 14mere ḵẖādim ḵẖushī ke māre shādiyānā bajāeṅge, lekin tum raṅjīdā ho kar ro paṛoge, tum māyūs ho kar vāvailā karoge. 15āḵẖirkār tumhārā nām hī mere baragazīdoṅ ke pās bāqī rahegā, aur vah bhī sirf lānat ke taur par istemāl hogā. qasam khāte vaqt vah kaheṅge, ‘rabb qādir-e-mutlaq tumheṅ isī tarah qatl kare.’ lekin mere ḵẖādimoṅ kā ek aur nām rakhā jāegā. 16mulk meṅ jo bhī apne liye barkat māṅge yā qasam khāe vah vafādār ḵẖudā kā nām legā. kyūṅki guzrī musībatoṅ kī yādeṅ miṭ jāeṅgī, vah merī āṅkhoṅ se chhup jāeṅgī.
nae zamāne kā āġāz
17kyūṅki maiṅ nayā āsmān aur naī zamīn ḵẖalaq karūṅgā. tab guzrī chīzeṅ yād nahīṅ āeṅgī, un kā ḵẖayāl tak nahīṅ āegā.
18chunāṅche ḵẖush-o-ḵẖurram ho! jo kuchh maiṅ ḵẖalaq karūṅgā us kī hameshā tak ḵẖushī manāo! kyūṅki dekho, maiṅ yarūshalam ko shādmānī kā bāis aur us ke bāshindoṅ ko ḵẖushī kā sabab banāūṅgā. 19maiṅ ḵẖud bhī yarūshalam kī ḵẖushī manāūṅgā aur apnī qaum se lutf’andoz hūṅgā.
āindā us meṅ ronā aur vāvailā sunāī nahīṅ degā. 20vahāṅ koī bhī paidāish ke thoṛe dinoṅ bād faut nahīṅ hogā, koī bhī vaqt se pahale nahīṅ maregā. jo sau sāl kā hogā use javān samjhā jāegā, aur jo sau sāl kī umr se pahale hī faut ho jāe use malaūn samjhā jāegā.
21log ghar banā kar un meṅ baseṅge, vah aṅgūr ke bāġ lagā kar un kā phal khāeṅge. 22āindā aisā nahīṅ hogā ki ghar banāne ke bād koī aur us meṅ base, ki bāġ lagāne ke bād koī aur us kā phal khāe. kyūṅki merī qaum kī umr daraḵẖtoṅ jaisī darāz hogī, aur mere barguzīdā apne hāthoṅ ke kām se lutf’andoz hoṅge. 23na un kī mehanat-mashaqqat rāygāṅ jāegī, na un ke bacche achānak tashaddud kā nishānā ban kar mareṅge. kyūṅki vah rabb kī mubārak nasal hoṅge, vah ḵẖud aur un kī aulād bhī. 24is se pahale ki vah āvāz deṅ meṅ javāb dūṅgā, vah abhī bol rahe hoṅge ki maiṅ un kī sunūṅgā.”
25rabb farmātā hai, “bheṛiyā aur lelā mil kar chareṅge, sherbabar bail kī tarah bhūsā khāegā, aur sāṁp kī ḵẖurāk ḵẖāk hī hogī. mere pūre muqaddas pahāṛ par na ġalat kām kiyā jāegā, na kisī ko nuqsān pahuṅchegā.”